Ģipšakmens cilvēcei ir pazīstams jau gadsimtiem ilgi. Ģipša nosaukums cēlies no grieķu valodas vārda "γύψος" (gypsos), un grieķi bija arī vieni no pirmajiem, kas šo Zemes dzīļu resursu sāka izmantot būvniecībā. Senie ēģiptieši ģipsi pārvērta javā, bet ģipša paveidus - granulveida alabastru un šķiedrveida selenītu - izmantoja statuju un dažādu interjera priekšmetu izgatavošanai. Romieši atklāja, ka, intensīvi uzkarsējot ģipsi, no tā izdalās mitrums, radot ideālu materiālu ēku apmetumam.
Ģipšakmens slāņi Latvijas teritorijā veidojās senās jūras lagūnās devona perioda laikā pirms aptuveni 380 miljoniem gadu. Ģipsis joprojām ir viens no mūsu nozīmīgākajiem derīgajiem izrakteņiem, un to sāka iegūt un likt lietā 17. gadsimtā, Kurzemes hercoga Jēkaba laikos. Gadsimtu vēlāk Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons to izmantoja ēku apšuvumam un skulpturālajiem veidojumiem Jelgavas un Rundāles pilīs, un ģipsis ceļoja arī pāri Baltijas jūrai Stokholmas pils būvdarbiem Zviedrijā. Laikam ejot, ģipša popularitāte tikai vairojusies un gājusi plašumā.
Ģipšakmens pieder pie nogulumiežu izcelsmes iežiem, un šīs kristāliskās vielas ķīmiskā formula ir CaSO4 x 2H2O - tā satur ne vien kalciju, sēru un skābekli, bet arī īpašas kristalizācijas ūdens molekulas. Atkarībā no sastāvdaļu specifikas un proporcijām (piemēram, minerāla ģipša, mālu un karbonātu minerāliem, dzelzs savienojumiem, zilganā celestīna u. c.) ģipšakmens var būt koši baltā, dzeltenīgā, rozganā, oranžīgā, pelēcīgā, zilganā vai pat tumši brūnā krāsā. Ģipša blīvums ir 2300 kg/m3, bet cietība pēc Mosa skalas ir 1,5 - 2 (salīdzinājumam - talka cietība ir 1, bet dimanta cietība ir 10).
Latvijas pirmās ģipša atradnes gods pieder Nāvessalai, bet Sauriešu apkārtnē - Knauf mājās - aktīva ģipšakmens izstrāde sākās 20. gadsimta 50. gados, kad šeit darbojās Knauf priekštecis – Sauriešu būvmateriālu kombināts. Sauriešu karjeru pilnībā izstrādāja un rekultivēja 2008. gadā, un tagad ģipšakmens ieguve Knauf būvmateriālu ražošanai turpinās Salaspils karjerā. Ģipšakmens tiek iegūts ar spridzināšanas metodi un hidraulisko āmuru – septiņas tonnas smagu kaltu uz 92 tonnas smaga ekskavatora. Laika un resursu paģērošajai ieguvei seko izrakteņa drupināšana un vārīšana, maģiski pārvēršot ģipšakmeni ģipsī.
Mūsdienās ģipša produkti, pateicoties videi un cilvēkam draudzīgajām īpašībām, ir plaši un daudzveidīgi izmantoti gan būvniecībā, gan citās nozarēs. Ģipsis - tie ir ekoloģiski un kvalitatīvi būvmateriāli, piemēram, Knauf ģipša plāksnes sienu un griestu apšuvumiem; tas ir neaizstājams izejmateriāls māksliniekiem, piemēram, tēlnieku ideju realizēšanai; tas asistē ārstiem, palīdzot sadziedēt lūzumus. Ģipša daudzfunkcionālās īpašības ļauj tam iemiesot teju jebko - robežas atkarīgas tikai no mūsu pašu izdomas!
Noskaties video!
